Vides novērtējums 2016

VESELĪGS DZĪVESVEIDS

Skolā tiek ievēroti veselīga uztura padomi, katru dienu tiek gatavoti svaigi salāti, ēdiens ir silts un svaigs. Katrs skolēns ar ēdienkarti var iepazīties skolas mājas lapā un pusdienas skolēniem ir bez maksas. Ēdienos tiek lietoti dārzeņi, augļi un gaļas produkti no Latvijas zemniekiem (tostarp arī Baldones), protams, izņemot augļus, kas Latvijas klimatiskajā zonā neaug, piena produkti tiek ņemti no Piensaimnieka un maize tiek vesta no Latvijas Maiznieka. Skolēni no 3.-8. klasei pusdienas ēd pie kopējā galda un ēdienu liek no kopējā trauka, savukārt 9.-12. klašu skolēniem tiek piešķirti pusdienu taloni par konkrētu summu, un skolēni pusdienu piedāvājumu var izvēlēties pie pašapkalpošanās rindas. Skola jau vairākus gadus piedalās projektā «Augļi skolai» un «Skolas piens» Skolēni ir apmierināti ar sporta nodarbībām un pēc skolas skolēniem ir pieejami dažādi sporta pulciņi, kā regbijs, florbols, futbols, tautiskās dejas, balles dejas, utt. Skolēniem arī ir iespēja apmeklēt svaru zāli. Sadzīves līdzekļi, kurus izmanto apkopējas ir videi draudzīgi un apkopējas strādā bez cimdiem, skolēniem arī nav alerģijas pret izmantotajiem līdzekļiem. Skolā ir ļoti daudz augu un ziedu, kā arī, skolēnu savstarpējās attiecības ir labas. Starpbrīžos troksnis ir liels, bet tikai sākumskolas gaiteņos. Skolā trūkst klusu atpūtas telpu, kā bibliotēka, kura atrodas lielā attālumā no vietas, kur skolēniem parasti notiek stundas. Pozitīvais: tīra, sakopta vide; veselīgas pusdienas; daudz ārpusstundu nodarbības. Negatīvais: troksnis starpbrīžos; nepietiekami daudz skolēnu atpūtas vietas.

(4.b klase)

MEŽI

Baldones novada teritorijas platība ir 179,1 km². Novadā ir pašvaldības meži, privātie un valsts meži. Pašvaldības meži aizņem 165 ha lielu platību. Meža teritorijas Baldonē kopumā aizņem 48% jeb 11107,1 ha no kopējās platības. Meža ietekme uz klimatu Baldones novadā nav pētīta, taču 2007. gadā tika veikts pētījums par gaisa piesārņojuma ietekmi uz ķērpjiem.

Izplatītākie koki Baldones apkārtnes mežos ir skujkoki galvenokārt priedes, no lapkokiem izplatīti ir bērzi, zemākās, mitrākās vietās- melnalkšņi. Baldones pilsētas teritorijā, Ķekaviņas upes krastos, ir melnalkšņu damaksnis, palieņu zālāji un upju straujteces. Novada teritorijā lielu platību aizņem priežu meži: sausie priežu meži- lāns un damaksnis. Mitrie priežu meži- šaurlapu kūdrenes un šaurlapu ārenes, un purvāju priedes purvos. Latvijas Valsts meži, veicot mežistrādi, Baldones novada teritorijā labiekārto esošos un iekārto jaunus grants ceļus. Meža dzīvnieku skaits pieaug, jo uzlabojas vides tīrība, netiek lietoti ķīmiskie līdzekļi mežu apsaimniekošanā. Baldonē ar mežu izstrādi nodarbojas firmas, kuras piedalās konkursos, jo notiek cirsmu izsoles. Kokapstrādes uzņēmumi Baldonē ir SIA „Būvelementi”, kas nodarbojas ar cirsmām un koku pārstrādi, SIA „Dzenis”- apaļkoku ražošana, SIA „Vīgranti”- šķeldas ražošana.

Skola ir iesaistījusies mežu stādīšanas talkās netālu no Klapkroga, stādot bērzu birzi. 2016. gada rudenī Baldones novada dome iesaistījusies projektā “Meža dienas 2016”, kurā palīdzēs arī Baldones vidusskolas ekopadome. Ar mežu stādīšanu Baldones apkārtnē nodarbojas sertificētas firmas. Mācību un praktiskajos darbos netiek izmantots mežs kā praktisko nodarbību avots, bet tiek pārrunāti dažādi jautājumi, kas saistīti ar mežu mutiski klasē, jo skolas apkārtnē nav mežu un lai līdz tiem nokļūtu nepieciešams daudz laika.

Problēmas mežu apsaimniekošanā:

  • Nelikumīgas cirsmas nav novērotas.
  • Par cirsmu sakārtošanu atbild Valsts mežu dienesta kontrole.
  • Iespēju robežās notiek cirsmu sakārtošana (šķeldas ražošana). Slapjos mežos atkritumus (zarus) nevar izvest, tos izmanto ceļu seguma ieklāšanai.
  • Gadā atjauno 2 ha izcirsto pašvaldības mežu (stāda priedes). Izcirstos melnalkšņu un bērzu mežus neatjauno, jo melnalkšņi dzen atvases, tādēļ ieguldīt šo mežu atjaunošanā nav finansiāli izdevīgi, bet bērzi izsējas paši.
  • Kailcirtes ir atļautas ārpus pilsētas teritorijas. Izlases un kopšanas cirtes ir atļautas pilsētas teritorijā.

Mežu piesārņojums Baldones apkārtnes mežos tiek mazināts, taču ceļmalās un atpūtas vietās tiek izmesti sadzīves atkritumi. Strupceļos tiek izgāztas veselas atkritumu kravas, piemēram, būvgruži. Daudzus iedzīvotājus neapmierina mežu izciršana, kas ietekmē sēņošanas un ogošanas vietu samazināšanos, iznīcina dabisko dzīves vidi meža dzīvniekiem. Mežainos apvidos uz ceļiem novērojams bīstamu situāciju pieaugums, kad dzīvnieki izskrien uz ceļiem, radot draudus satiksmes drošībai. Turpretī ir teritorijas, kuras ir ļoti sakoptas, piemēram, Riekstu kalna apkārtne.

Nākotnē draudus rada ilgstošā atkritumu nesadalīšanās mežos (plastmasa, būvgruži, stikls). Latvijā meži tiek uzskatīti par „zaļo zeltu”, tādēļ daudzi vides aizstāvji, iebilst pret to kopšanu un izciršanu, taču priekšstats par to, ka, neiejaucoties meža vidē, tas tiek saglabāts un sargāts ir maldīgs, jo meža saudzēšana prasa tā regulāru kopšanu, kas veicina meža atveseļošanos, nepārpurvošanos, saglabājot arī dzīvniekiem piemērotu vidi. Sakarā ar mežu izciršanu klimats var mainīties, jo tiek traucēts ūdens aprites režīms, kas draud ar ilgstošiem sausuma periodiem. Plašas cirsmas teritorijas veicina vējainības pieaugumu, kas var pieaugt līdz dabas stihiju līmenim – vētrām.

Mastu priedesMastu priedes Ķeguma prospektā

(10.klase)

ŪDENS

Cauri Baldones novadam plūst Ķekaviņa un Misa, bet pie Mercendarbes sākas Bērze (Bērzene). Novads ir bagāts ar daudzām sīkām upītēm – Milupīte, Kausupe, Sūnupīte, Režupīte, Laurupīte, Plasa, Zites strauts, Melnais strauts u.c. Novadā atrodas Lilijas ezers pie Riekstukalna un Kausezers, Lejas ezers, Dūņezers. Lielākā dabas bagātība ir sērūdeni saturoši pazemes ūdeņi, kas virszemē izplūst arī avotu veidā. Ir izveidota arī speciāla vieta, kurā var sērūdeni padzerties. Skola ūdeni iegūst no dziļurbuma.

Skolēni dzeršanai izmanto dzeramo ūdeni, kuru katru nedēļu pieved kompānija „VENDEN”. Ik nedēļu tiek pievesti 4 bunduļi, katrā ir 10 L ūdens. Skolā ūdens visvairāk tiek patērēts dzeršanai un labierīcībās. Skolā ūdens zudumi ir minimāli. Vairumā gadījumu tos izraisa huligāni vai pats mehānisms, taču visas problēmas tiek ātri novērstas. Tualetes podi Baldones vidusskolā ir ūdeni taupoši. Skolā ir telpa, kurā pirms un pēc pusdienām nomazgāt rokas. Šajā telpā ir 10 izlietnes. Skolas apstādījumi netiek laistīti ar dzeramo ūdeni. Šim mērķim tiek izmantots ūdens no centrālā krāna.

ŪdensŪdens patēriņš: 2011. gadā 3348 m³; 2012. gadā 3298 m³; 2013. gadā 3320 m³; 2014. gadā 3282 m³; 2015. gadā 3264 m³. Pēdējo trīs gadu laikā vērojams, ka ūdens patēriņš samazinās. Stiprās puses: skolā uzstādīti ūdens taupoši ūdens podi un dzeramais ūdens tiek izmantots tikai dzeršanai. Vājās puses: ūdens krānu kārtīga neaizvēršana pēc roku mazgāšanas izraisa ūdens pilēšanu. Nākotnē varētu veikt atkārtotu ūdens kvalitātes pārbaudi un noskaidrot, vai tas ir piemērots lietošanai uzturā, tādējādi nevajadzētu iegādāties “VENDEN” ūdeni. Mudināt skolas ēdnīcas uzņēmumu iegādāties trauku mazgājamo mašīnu. Draudus varētu radīt ūdens cauruļu nolietojums.

(8.a, 8.b klase)

SKOLAS APKĀRTNE

Skolas apkārtne un teritorija ir tīra un labiekārtota. Apstādījumi ir glīti un sakopti, un nepieciešamā daudzumā. Skolēni pēc stundām uzturas Bērnu centrā “Baltais ērglis”, skolas un Baldones bibliotēkā. Skolēni pēc stundām mēdz apmeklēt arī konditoreju un picēriju. Bērni apmeklē Mākslas skolu, kā arī Mūzikas skolu. Skolas apkārtne ir piemērota āra nodarbībām, un tas arī tiek izmantots. Pie skolas atrodas arī futbola laukums, uz kuru skolēni dodas pēc stundām spēlēt bumbu, labos laikapstākļos arī sporta stundās tas tiek izmantots. Skolai ir izstrādāts labiekārtošanas plāns, kurā ir atvēlēta vieta Zaļajai klasei un dabas takai. Skolas apkārtnē tiek saglabāta bioloģiskā daudzveidība, piemēram, tiek saglabāti lielie koki. Skolēni ir izteikuši domu, ka vēlētos, lai tiek izveidots āra baseins. Nākotnē varētu labiekārtot skolas apkārtni, ņemot vērā izstrādāto plānu. Skolas vide un apkārtne ir skolēniem droša, tāpēc tā ir nozīmīga vērtība.

(5.b klase)

ATKRITUMI

Katru mēnesi atkritumos izmet 25,53 m³. Skolā ir izvietotas apmēram 80 miskastes. Tās ir izvietotas visdažādākajās vietās- skolas ēdnīcā, gaiteņos, tualetēs un katrā klasē vēl ir pa vienai miskastei. Skolā ir vairākas šķirošanas miskastes- PET pudeļu un papīra. Atkritumu izvešana maksā uz vienu m³ 8.59 eiro bez PVN. Atkritumus izved SIA „ Marss”. Skolā visvairāk atkritumus izmet klasēs un tualetēs. Visvairāk tiek izmestas papīra salvetes un plastmasas veida atkritumi. Tualetēs bērni visvairāk nedomā par papīra dvieļiem. Ir situācijas, kad tie tiek patērēti nelietderīgiem nolūkiem. Papīra dvieļu izmantošanu ir iespējams samazināt. Skolas ēdnīcā saražotie atkritumi tiek sadalīti – puse nonāk miskastē un puse tiek atdota mājlopiem. Arī mācību materiāliem nepieciešamo papīru iespējams taupīt, ko arī dara lielākā daļa skolas darbinieku, izmantojot jau iepriekš no vienas puses apdrukātus papīrus. Skolas stiprās puses: gan skolotāji, gan skolēni apzinās papīra taupīšanas nozīmi. Skolā ir iespējas šķirot atkritumus, piemēram, katrā klasē izvietotas makulatūras kastes. Ēdnīca ir ieinteresēta samazināt bioloģisko atkritumu daudzumu, tāpēc sākot ar 2016. gada rudens semestri tikai 4 klases ēd pusdienas jau uzservētas. Vājās puses: pārmērīga papīra dvieļu izmantošana, jāturpina izglītot skolēnus par atkritumu šķirošanu.

(9.b klase)

TRANSPORTS

Skolēni skolā ierodas ar kājām, brauc ar velosipēdu, brauc ar autobusu, ierodas ar sabiedrisko transportu un ved vecāki ar personiskajām automašīnām. Skolotājas skolā ierodas ar personīgajām mašīnām, kājām vai sabiedrisko transportu. Pie mūsu skolas ir droša vieta kur novietot velosipēdus, tās ir divpadsmit. Šīs vietas vienmēr tiek izmantotas, pat ziemā.

Baldones novada pašvaldība ir iegādājusies 2 mikroautobusu un 1 lielo autobusu, lai nogādātu skolēnus uz un no skolas. Autobusi ir labā tehniskā stāvoklī, par to liecina tas, ka autobusi vienmēr ir pieejami un nerada pārmērīgas izplūdes gāzes. Nav bijušu gadījumi, kad skolēniem, no mūsu skolas, ir problēmas nokļūt uz skolu, dēļ tā, ka autobuss ir sliktā tehniskā stāvoklī. Skolas autobusi pēc skolēniem dodas plkst. 7:10 un skolā ierodas 8:10, no skolas uz mājām autobuss atiet plkst. 15:40 un domē atgriežas 16:40. Skolas autobusi izmanto dīzeļdegvielu. 2015.gadā Baldones vidusskolas autobusu dīzeļdegvielas patēriņš bija 14998 L. Baldones vidusskolā pavasara mēnešos skolēniem ir iespēja nokārtot velosipēda braukšanas tiesības, kārtojot eksāmenu. No pl.8:00 līdz 8:30, krustojumus pie skolas satiksmi palīdz regulēt policisti. Baldones vidusskolas ēdnīcai produkti tiek piegādāti no vietējiem Latvijas ražotājiem un arī no Baldones.

Par nākotnes draudiem: mašīnas piesārņo vidi un kaitē cilvēku kopējai veselībai. Ir bažas par gājēju pārejām pie skolas un šoferu neadekvāto braukšana stilu gar skolas teritoriju, kad tur neatrodas policijas darbinieki. Nedrošību rada gar skolu braucošās kravas automašīnas, satiksme pie skolas praktiski vienmēr ir diezgan intensīva.

(6.a klase)

ENERĢIJA

Elektroenerģijas izmantošana skolā:

  • Tiek izmantotas dienasgaismas spuldzes un tādas ir 792. Apgaismojums skolā ir pietiekams.
  • Skola tiek apsildīta ar karsto ūdeni un gāzi. Apkure tiek regulēta ar automātisko regulētāju. Apkuri skolai nodrošina uzņēmums SIA „Būks”.
  • Skola ir siltināta, kas nodrošina siltuma ilgāku saglabāšanos telpās un mazāku siltumenerģijas patēriņu. Skolai ir tikai plastmasas logi. Skolā nav regulējamie radiatori.
  • Vislielākie siltuma zudumi rodas vēdinot telpas un caur galvenajām durvīm.
  • Elektroiekārtas – datori, projektori, printeri, kopētājs, dokumentu kameras, interaktīvās tāfeles, televizori, tējkannas, dažāda veida elektroiekārtas ir ķīmijas, fizikas, mājturības kabinetos. Skolā ir arī gāzes katli.

Elektrība2011. gadā patērēti 98988 kWh; 2012. gadā patērēti 91404 kWh; 2013. gadā patērēti 80172 kWh; 2014. gadā patērēti 93576 kWh; 2015. gadā patērēti 95976 kWh. No 2011.-2013.gadam elektroenerģijas patēriņš skolā pakāpeniski samazinājās, taču kopš 2014.gada tas nedaudz pieaug. To varētu skaidrot ar to, ka skolā tika atklāta jauna piebūve. Elektroenerģijas patēriņa pieaugumu veicina fakts, ka ne visos mācību kabinetos datori tiek izslēgti beidzot darbu, tāpat novērojams, ka bibliotēkā un tualetē apgaismojums ir ieslēgts arī tad, ja neviena šajās telpās nav.

Siltums2011. gadā patērēti 1129 MWh; 2012. gadā patērēti 1204 MWh; 2013. gadā patērēti 1186 MWh; 2014. gadā patērēti 1020 MWh; 2015. gadā patērēti 1037 MWh. Salīdzinot datus redzams, ka kopš 2013. gada siltumenerģijas patēriņš ir samazinājies, jo skola ir siltināta, visā ēkā ir plastmasas logi un ziemas periodā skolas ārdurvis, sākoties pirmajai stundai, tiek slēgtas.

(7.a, 7.b klase)

KLIMATA PĀRMAIŅAS

Skolai blakus atrodas zaļa teritorija (krūmāji, nelieli meži). Baldones pagasts ir bagāts ar dūņām un sēravotu. Pagastā nav lielu mājsaimniecību, ir zirgu staļļi. Baldones centrā ir vērojama satiksme, jo cauri brauc kravas automašīnas. Pagastā atrodas ūdens attīrīšanas iekārtas. Skolai ir piebūvēts sporta komplekss un jauns korpuss.

Atkritumi: 2015.gadā Baldones vidusskola saražoja 306 kg nešķirotu atkritumu, radot 122,40 kg CO2 izmešu atmosfērā. Elektrība: Skola 2015.gadā patērēja 95976 kWh, kas radīja 30026,33 kg CO2 izmešu atmosfērā. Skolas autobuss: Skolēnus uz skolu ved 1 lielais autobuss un 2 mikroautobusi. 2015.gadā tika patērēti 14998 L dīzeļdegvielas, radot 40194.64 kg CO2. Ūdens: Skolas kopējais ūdens patēriņš 2015.gadā bija 3264 m3, kas radīja 138.76 kg CO2. Secinājumi: Atkritumu, elektrības, transporta un ūdens patēriņu ziņā mūsu skola 2015.gadā saražoja 70482,13 kg CO2 izmešu atmosfērā.

Ko varētu darīt:

  • Taupīt elektrību, pārbaudot, vai visas ierīces ir izslēgtas darba dienas beigās.
  • Iegādāties regulējamus radiatorus.
  • Turpināt apzaļumot skolas apkārtni.
  • Turpināt šķirot atkritumus.
  • Iegādāties trauku mazgājamās mašīnas.
  • Samazināt, lietot atkārtoti, pārstrādāt.
  • Izmantot riteņus kā pārvietošanās veidu.

(11.klase)