Erasmus +

Ar kaut ko vienmēr ir jāsāk. Aizsūtīju pieteikumu, saņēmu apstiprinājumu, sakrāmēju mugursomu un lidoju uz Itāliju. Tieši tik ātri un vienkārši viss notika. Šis bija mans pirmais Erasmus projekts, tāpēc nezināju, ko man sagaidīt no šīm desmit dienām. Zināju tikai projekta nosaukumu (“Say W! Sustainability and youth work”), aptuveno projekta ideju, ko mēs apgūsim un par ko mācīsimies.

Lidojām uz Milānu, tad ar autobusu līdz Turīnai, tad no stacijas ar vilcienu uz Alpignano – mūsu jaunajām mājām nākamajām desmit dienām. Pati pilsēta mani ļoti uzrunāja. Maza, mājīga, ieskauta dabas skaistumā – kalnos un mežos. Visur šauras ieliņas, mazas kafejnīcas un smaidīgi cilvēki. Nedaudz maldījāmies, kamēr atradām īsto vietu, bet, kad beidzot nonācām īstajā vietā, bijām patīkami pārsteigti. Mūsu apartamenti atradās kalna galā, blakus lielam dabas parkam. Skaisti!

Dienas tika pavadītas, diskutējot, veidojot prezentācijas, klausoties jaunu informāciju par vides aizsardzību, kā to ilgtspējīgi uzturēt. Apspriedām mūsu dzīves atšķirīgos stilus un to, kāda ir to ietekme uz vidi, kādi ir risinājumi un ko mēs varam darīt savā ikdienā, lai uzlabotu savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu.

Visi uzdevumi bija jāpilda vai nu pāros, trijatā, vai lielākās grupās. Starp nopietnām diskusijām bija arī dažādu grupu saliedēšanas aktivitātes un ‘’energizers”. Mums bija dota arī viena brīvā diena, kad varējām darīt, ko vien vēlamies, bet tajā dienā izmaksas bija jāsedz pašiem. Es ļoti izbaudīju dienu, kad mēs devāmies “into the wild”. Mums iedeva darbarīkus, cimdus, un mēs gājām uz blakus mežu pie kalna, lai sakoptu taciņas no zariem, akmeņiem, kas bija sabiruši no iepriekšējās dienas vētras. Ļoti aizraujoša bija arī orientēšanās diena. Mums uzdeva dažādus uzdevumus, sadalīja pa komandām, un tad mēs devāmies uz pilsētu meklēt atbildes un izpildīt dotos uzdevumus.

Mācības ar izklaidēm un brīvo laiku bija līdzsvarā, lai arī bija daudz uzdevumu, mācīšanās process bija ļoti interesants un aizraujošs. Atmosfēra, ko mēs paši radījām, ļāva izbaudīt mācīšanās procesu, un kopā strādāt bija prieks. Es iepazinu jaunus cilvēkus no Portugāles, Grieķijas, Igaunijas, Itālijas un, protams, arī no Latvijas. Šādi projekti dod iespēju iepazīt jaunus cilvēkus no visas Eiropas.

Man nav neviena slikta vārda, ko pateikt par šo projektu. Projekta vadītāji bija fantastiski, izklaidējoši un informatīvi, mūs baroja kā restorānā, istabiņas bija ļoti mājīgas un izremontētas, cilvēki bija ļoti sociāli atvērti, un es ieguvu jaunus draugus. Ar šo rakstiņu es vēlētos iedrošināt jauniešus pieteikties šādiem projektiem, jo mums ir dota lieliska iespēja aizlidot uz kādu valsti, uzzināt kaut ko jaunu un izglītoties neformālajā gaisotnē. Pats svarīgākais ir nebaidīties, un es zinu, ka brīžiem tas šķiet nereāli un neiespējami, bet īstenībā tas ir vienkāršāk par vienkāršu un ir sasniedzams ikvienam. Ja tev ir doma, ka tu arī vēlies pieteikties, tad ej un piesakies! Izmanto visas iespējas, ko jauniešiem sniedz dažādi projekti, jo tas ir tā vērts.

Anna Tobija