“Noskrienam ziemu!”

Šī pasākuma ideja aizsākās ar mērķi sniegt papildus motivāciju Baldones vidusskolas skolēniem pievērsties fiziskajām aktivitātēm attālinātajā mācību laikā. Protams, labākos apbalvojot ar balviņām. Projekts ilga nepilnus trīs mēnešus, kuru laikā skolēniem bija iespēja sevi pierādīt dažādās fiziskās aktivitātēs, tostarp skriešanā, slēpošanā, slidošanā un iešanā. Skolēniem bija jāfiksē veiktā distance, izmantojot konkrētu aplikāciju savā viedierīcē. Pasākumam kopumā bija pieteikušies četrdesmit skolēni. Paralēli skolēnu aktivitātēm, šāda veida iespēja tika piedāvāta arī Baldones vidusskolas skolotājiem. No pedagogu puses  bija vērojama salīdzinoši liela aktivitāte, kopumā pieteicās četrpadsmit pedagogi, kuri arī aktīvi veica dažādas izvēlētās fiziskās aktivitātes.

Aktīvākie dalībnieki Baldones vidusskolas skolēnu grupā:

1. Aleksandra Ņikanova

2. Raivo Kalniņš

3. Samanta Lapsa-Kalniņa

Baldones vidusskolas pedagogu grupas mērķis bija motivēt vienam otru un uzturēt sportisku garu, šajā grupā labākie bija VISI! Jāpiebilst, ka kopumā šis projekts sniedza iespēju arī šajā grūtajā laikā, darbojoties attālināti, būt kopā vienam ar otru un izjust sacensību “garšu”. LIELS paldies mūsu atbalstītājiem: “Herkuless” un “Burgers 66” Arī nākamajā gadā plānojam veikt šāda veida pasākumu, iesaistot plašāku auditoriju👍, kā arī iedalot disciplīnas: skriešana, iešana, distanču slēpošana, slidošana. Protams, ja “māte daba” būs tik dāsna, kā šogad. 😁 Esi aktīvs un piesakies nākamajā projekta gadā arī tu!👍

Sporta skolotājs Elmārs Šefanovskis.

Video šeit (saite uz facebook)

“Nospēlē muzeju”

Vakar 4.a klases skolēni kopā ar sk. Ingrīdu Iršu-Podkalni un Dainu Leveiku projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja Mākslas muzeju Rīgas Birža, kur piedalījās interaktīvā spēlē “Nospēlē muzeju”! Tā ir interaktīva spēle, kurā ikviens dalībnieks, veicot dažādus uzdevumus, izzina un izprot, kā veidojas un darbojas muzejs, un kādas zināšanas, un prasmes nepieciešamas dažādu specialitāšu muzeja darbiniekiem. Muzeja iepazīšanas laikā skolēni savstarpējās sarunās meklē atbildes uz jautājumiem: kas ir mākslas muzejs, kas tajā atrodas, kā tas tiek saglabāts un papildināts. Diskusija rada pamatu tālākajai nodarbības gaitai – lomu spēlei, kurā skolēni izzina, kā notiek process no mūmijas izrakšanas līdz tās nonākšanai ekspozīcijā. Izmantojot spēles laukumu ar izstāžu zāles maketu, gleznu reprodukcijām, mākslas priekšmetu figūriņām un arheoloģisko izrakumu kasti, spēles dalībnieki kļūst par arheologiem, restauratoriem, krājuma glabātājiem, izstāžu kuratoriem, māksliniekiem un muzeja direktoru. Pildot dažādus ar konkrēto muzeja darbu saistītus uzdevumus, skolēni izmanto zināšanas no vēstures, vizuālās mākslas un citām mācību satura jomām un kopīgiem spēkiem apgūst muzeja darbības principus. Rezultātā tiek paveikts uzdevums – maketā iekārtota izstāde “Nospēlē muzeju”!

Latvijas Skolas soma

26. februārī 7.b klase “Latvijas Skolas somas” ietvaros apmeklēja mācību nodarbību Latvijas nacionālajā vēstures muzejā un šī gada tēma bija par bruņienieku dzīvi viduslaiku periodā. Sākotnēji, nodarbības vadītāja raksturoja bruņinieku periodu – tā nepieciešamību, iezīmes un nozīmi. Liela uzmanība tika pievērsta ne tikai stāstījumam par periodu, ieročiem – to veidiem un pielietojumam, bet arī bruņu tērpu attīstībai atbilstoši laikmeta un karošanas prasībām! Skolēniem, neapšaubāmi, nodarbības beigās bija jāatbild uz vadītājas uzdotajiem jautājumiem par uzzināto. Interesanti bija uzzināt, kas tad kandidātam bija jāprot, lai varētu kļūt par bruņinieku, protams, ka prasme rīkoties ar ieročiem, jāšanas prasmes, cīņas iemaņas ir pašas par sevi saprotamas, taču viņiem nācās bez šīm nodarbēm pārvaldīt arī dzejas prasmi un prast spēlēt arī šahu. Katrai no šīm prasmēm neapšaubāmi ir sava nozīme. Tā kā turnīri tiek rīkoti par godu kādai no galma dāmām, tad jāprot ne tikai parādīt savu veiklību pielietojot turnīru ieročus, bet iepriecināt dāmas arī ar literāriem talantiem. Šahs viduslaikos bija ne tikai populāra galda spēle, bet arī attīsta cilvēkā loģisko domāšanu, mudina taktiski plānot gājienus un stratēģiski pārredzēt laukumu, kas, savukārt, ir nepieciešams komandierim kaujas laukā. Gan nodarbības laikā, gan tās beigās jauniešiem pašiem bija iespējams pārliecināties cik ērti ir atrasties bruņās, kā tās iespaido redzeslauku un pārvietošanās spējas. Var droši teikt, ka šāda veida nodarbības ļauj labāk saprast raksturīgo katrā vēstures periodā.”  7.b klases audzinātājs A. Karelsons